Upes graujošais spēks

kas plosās kā pasaku

filmās

<>

kaut kur grimušu kuģu mastos

jūraszāļu burās

izdzisušās kultūrās

<>

neizlasītās lapās ar tekstiem

nedēļām krātiem

neuzskaņotās melodijās

<>

trejžubura mutautiņu prasu

Dosi?

manu upes spēku izskolosi?

<>

es paauklēšu tagad tevi

pieaugsi, sapratīsi

būsi mana buda

es tava skudra

ar upes graujošo spēku

 
ekstraordināra meitene skaļi iet gar lielceļu
pilsētas centrā, kur ļaužu tūkstoši
rokas sparīgi vēzēdama
aizgrābti operdziedādama
Mani Sauc anna, Mani Sauc anna
Mani Sauc anna, Man Ir suns žanna
ziedu pušķus matiem vējodama
soļus danceniski krustodama
Man Ir suns žanna, modes feja Ir Mana mamma
Man Ir modes seja, Man Ir modes sleja

meitenei uz krustojuma pie luksofora
cauri iziet bariņš smejošu jauniešu
no konfekšu veikala viņā ieiet steidzīgs ierēdnis
ar šokolādes batoniņu rokā
pie lielveikala “zara” viņai caurskrien piecas meitenes
ap gadiem sešpadsmit, lielus iepirkumu maišeļus sagrābušas

vecenīte violetiem matiem autobusa pieturā
aptina annu ap savu spieķi, izgrieza kā palagu
vējš aizpūta annu līdz kādam invalīdam ratiņkrēslā
anna tajā izpinās, pāris matu šķipsnas stieņos atstādama
nākamā autobus pieturā anna ietecēja renstelē.